Daugavas ielejā dzīvo aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Kultūrvēsturisko vērtību, dabas bagātību un tautsaimniecības rosības ziņā tā tiek dēvēta par Latvijas mugurkaulu, bet Daugava pati – par tautas likteņupi. Kopā ar pietekām tā veido pusi no Latvijas upju ūdeņiem, vidēji gadā ienesot Baltijas jūrā divdesmit vienu kubikkilometru ūdens. Daugava ir sešpadsmitā garākā upe Eiropā un ir apjomīgs dzeramā ūdens avots, vide ap piecdesmit zivju sugām, bet tās ieleja – vienīgā vieta pasaulē daudzām floras un faunas sugām. Ievērojamu vietu Latvijas enerģētiskajā bilance ieņem Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Daugava ir ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas jūras reģiona jeb Ziemeļeiropas iedzīvotāju interešu sfēra. Apzinoties to, 1994.gada 6.oktobrī, pēc aptuveni gadu ilga sagatavošanās darba, Jēkabpils rajona Salas pagastā divdesmit četru Daugavas ielejas pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību, Latvijas Kultūras fonda, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes, Valsts akciju sabiedrība „Latvenergo” un SIA ”Jūra un Laiva ” pārstāvji nodibināja bezpeļņas organizāciju sabiedrību „Daugavas Fonds” . Dibinātāji par savu mērķi izvirzīja rūpes par ielejas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību, gādājot par saimnieciskās un sociālās vides sakārtošanu, izglītības un kultūras veicināšanu, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, kopšanu un atjaunošanu. Gadiem ejot, par organizācijas dalībniekiem kļuvušas vēl citas pašvaldības, Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts Meži" un SIA „ITERA Latvija”.

Kopš 2005. gada 24. marta, atbilstoši jaunajai likumdošanai, „Daugavas Fonds” ir pārreģistrēts par biedrību un ieguvis jaunu nosaukumu „Daugavas Savienība”. „Daugavas Savienība” ir atvērta nevalstiska organizācija, un par tās biedru var kļūt ikviena demokrātiska fiziska vai juridiska persona, kuras intereses sakrīt ar dibinātāju un dalībnieku noteiktajiem mērķiem. Biedrība praktiski ir arī forums, kas ar savām aktivitātēm un pasākumiem veicina informācijas un pozitīvās pieredzes apmaiņu starp pašvaldību, uzņēmumu, kultūrvēstures un ūdeņu apsaimniekošanas speciālistiem. Tādējādi tiek realizēta mijiedarbība starp dažādo sfēru pārstāvjiem, kuru profesionālās intereses parasti ikdienā savstarpēji nepārklājas. „Daugavas Fonds”, tagad „Daugavas Savienība” īstenoja un turpina īstenot savus mērķus trejādi – finansiāli un organizatoriski atbalstot iesniegtos projektus, realizējot pašu iecerētās mērķprogrammas un ietekmējot sabiedrības, tai skaitā arī likumdevēja un valdības, viedokli un lēmumus. Savos pastāvēšanas gados esam atbalstījuši daudzus iesniegtos projektus, kurus nosacīti varētu iedalīt septiņās grupās jeb virzienos. Dabas un vēsturisko vērtību aizsardzības projektu starpā bijuši pasākumi lielā susura biotopa aizsardzībai, dabas objektu inventarizācija, kultūrainavas saglabāšanas projekts, zonējuma noteikšana pilskalnu ekoloģiskās situācijas uzlabošana vairākos pagastos. Vairāki projekti īstenoti dabas parkā „Daugavas Loki”, to vidū – parka zonējuma projekts, mazo upju vides stāvokļa novērtējums un ģeogrāfiskā izpēte, brošūras un skatu kartiņu izdošana, vairāku tūristiem domātu objektu būvēšana, atjaunošana un labiekārtošana. Daudzi projekti īstenoti tūrisma attīstīšanai un veicināšanai. Tai skaitā Daugavas ielejas tūrisma kartes M1:50000 sastādīšana un izdošana, tūrisma potenciāla izpēte vairākos novados, daudzu tūrisma taku un atpūtas vietu izveidošana un atjaunošana, un informācijas zīmju un stendu uzstādīšana. Atbalstīti dažādu kultūrvēsturisku objektu būvniecības, atjaunošanas un labiekārtošanas projekti, piemēram, „Kalnaziedu” muzejā Aizkrauklē, Krustpilī, Jersikā, Skrīveros, Staburaga apkārtnē, Nāves salā un Lielvārdē. Daugavas bibliotēku papildinājušas vairākas grāmatas, brošūras, bukleti un ceļveži; to vidū par Ķegumu un Tomes novadu, Koknesi, Kūku pagastu, Sēlpili, Ikšķili, Jersiku un Krustpili, arī „Pļaviņu muzikantu” oriģināldziesmu audioieraksti, digitālā fotokolekcija „Daugavas laiku lokos” u.c. Biedrības atbalstu guvuši vērienīgi kultūras pasakumi, piemēram, konference „Dziesma un cilvēki Daugavas krastos”, koru salidojums Vīgantē, Kurpnieku svētki un Daugavas svētki Aizkrauklē, fotoprojekts „Dabas Daugava”, mūzikas festivāls ģimenēm "Skani, Daugava, skani". Sevišķu vērību un atbalstu guvuši tie projekti, kas domāti skolēniem un jauniešiem. Piemēram, programmas „Daugava man stāstus stāsta”, „Iepazīsti Daugavu” un „Jauno makšķernieku skola”, seminārs „Pamani skaisto sev apkārt”, skolēnu – vides pētnieku – vasaras nometne un fotokonkurss „Daugava”.

Atsevišķs projekts, kas prasīja trīs gadu darbu un tika veikts par Zviedrijas un Latvijas valdību piešķirtajiem līdzekļiem, ir Daugavas upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas kļūs par pamatu „Ūdens apsaimniekošanas likuma” izpildei baseina teritorijā un vienlaicīgi kalpo par metodisko bāzi līdzīgu plānu izstrādei citiem Latvijas upju baseiniem. Tas ir Eiropas Savienībā pirmais upju baseina kompleksas apsaimniekošanas plāns.

Biedrībai ir trīs tradicionālas mērķprogrammas, kas tiek īstenotas pastāvīgi. Pirmā – naudas balva, kuru kopš 1999.gada piešķir amatieru mākslas , skolu, muzeju, bibliotēku, tautas nama kolektīviem vai minēto darbības nozaru izcilām personām par Daugavas ielejai raksturīgo kultūras vērtību, kultūras mantojumu, amatniecības kopšanu, saglabāšanu, atjaunošanu, popularizēšanu. Otrā – ceļojošā kausa izcīņas sacensības sporta makšķerēšanā, kas tiek rīkotas kopš 2000.gada un kurās uzvarētāju godā ir bijušas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Jēkabpils pilsētas komandas, bet Preiļu rajona komanda vienmēr ir bijusi otrajā vai trešajā vietā. Un trešā – ik gadu tiek izdots plakātkalendārs ar Daugavas ievērojamāko vietu fotogrāfijām, kas tiek izplatīts Daugavas ielejas pagastos, novados un pilsētās.

Būtiska biedrības darbības sastāvdaļa ir rūpes par ekonomisko attīstību Daugavas krastos. Sadarbojoties ar Latvijas inteliģences apvienību, 2000.gada 16.jūnijā Rīgā tika sarīkota Latvijas inteliģences 36.konference „Ilgtspējīga līdzsvarota attīstība Daugavas ielejā”. Tās dalībnieki, vispusīgi apsprieduši attīstības problēmas un to iespējamos risinājumus, pieņēma aicinājumu Saeimai un valdībai, kurā iezīmēta nepieciešamība pārorientēt valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrību kopumā uz saudzīgu un perspektīvu attieksmi pret ielejas vides un kultūrvēsturiskajam vērtībām un vajadzība izstrādāt un īstenot ilglaicīgu saimnieciskās darbības attīstības programmu, plūdu apdraudēto teritoriju drošības programmu, baseina zivju resursu saglabāšanas un atjaunošanas programmu un veikt kompleksu pētījumu par Daugavas enerģētiskā potenciāla izmantošanas iespējām, kā arī nodrošināt nozīmīgu saimnieciskās darbības projektu nodošanu visu Latvijas iedzīvotāju atklātai apspriešanai.

Pēc „Daugavas Fonda” un VAS „Latvenergo” ierosinājuma 1998.gada 18. augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 310 „Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”, atbilstoši kuriem Daugavas krastu nostiprināšanas darbi veikti jau vairāk kā piecpadsmit vietās Salā, Krustpils pagastā, Sēlpilī, Pļaviņās, Koknesē, Aizkraukles novadā, Jaunjelgavā, Lielvārdē, Birzgalē Daugmalē un citur.