Mūsdienu sarežģītajā valsts ekonomiskajā un politiskajā situācijā, kad Latvijas iedzīvotāji zaudējuši ticību valsts institūcijai, Latvijai, latviskumam, tam, ka arī Latvijā var strādāt un strādājot nopelnīt, ka šeit dzīvo un strādā cilvēki, kuri tic rītdienai un savam darbam, ir svarīgi to parādīt mūsu jauniešiem, tiem, kuri šeit saimniekos turpmāk. Lai viņiem rastos patriotisma apziņa, viņiem jāiepazīst sava novada bagātības, gan cilvēkresursi, gan dabas resursi, gan kultūra un vēsture, jo, mīlēt un novērtēt var tikai to, ko pazīst. Mūsu novadu apciemo daudz tūristu gan tepat no Latvijas, gan arī no ārvalstīm. Šogad laika periodā janvāris- oktobris, mūsu novadu apciemoja gandrīz 28000 tūristu. Jāatzīmē, ka šie dati ir aptuveni, jo precīzus statistikas datus ir diezgan grūti aprēķināt, pirmkārt, tāpēc, ka tūrisma uzņēmēji ne vienmēr precīzi pieraksta apmeklētājus, otrkārt, eksistē, tā saucamais, neorganizētais tūrisms, kad tūristi atbrauc ar savu transportu un ceļo paši. Ļoti žēl, ka mūsu novada iedzīvotāji bieži vien saka: „Pie mums brauc tūristi? Patiešām? Ko tad te redzēt? Pie mums taču nekā nav!” Tad sanāk tā, ka tūristi zina par mūsu skaisto novadu vairāk, nekā tie, kuri šeit dzīvo. Tā radās doma, ka jāiepazīstina ar novadu mūsu jaunieši. Divas dienas ar novada skolu devīto klašu skolēniem devāmies iepazīt mūsu novada Daugavas karstus. Pēc tam nācās secināt, ka divas dienas bija par maz, gribējās vēl trešo. Iepazīstot sava novada vides vērtības, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, amatniecības tradīcijas, gribas ticēt, ka jaunieši novērtē, ka Latvijas laukos, pierobežā, strādā un dzīvo čakli un uzņēmīgi cilvēki. Tādā veidā, iespējams, mudinot attīstīt arodu pārņemšanu, radot iespēju interesanti un pilnvērtīgi dzīvot novadā, vienlaikus gūstot emocionālu un materiālu gandarījumu no sava roku darba. Senie un jaunie arodi ir nepieciešami ne vien iedzīvotāju labklājībai, bet arī valsts ekonomiskajai attīstībai. Gadu simtiem uzkrātā tautas gudrība, sīkstums un darba tikums izzūd, jo par to praktiski nerunā un nemāca. Ceļojot divas dienas pa novadu (3.10 un 11.10), atkal pārliecinājāmies par mūsu cilvēku atsaucību, viesmīlību, ieinteresētību un pretimnākšanu. Pirmajā dienā sākām ekskursiju pa Krāslavu. Tad devāmies uz Piedruju, uz Indru, un otrā dienā ceļojām pa otru Daugavas krastu- Priedaini, ciemojāmies viesu mājā „Arkādija” un zirgu sētā „Klajumi”, kur mastā plīvo Latvijas karogs. Mūs ļoti laipni uzņēma saimniecībās „Cīruļi” un „Kurmīši”. Spriežot pēc atsauksmēm, skolēniem patika un man prieks par to. Gribas teikt paldies vecākiem un skolotājiem- Jūs esat izaudzinājuši pieklājīgus un zinātkārus jauniešus. Šo novada iepazīšanas pasākumu bija iespēja realizēt, pateicoties Krāslavas novada domei, biedrībai „Daugavas Savienība”, projekta „Krāslavas novada jauniešu latviskās identitātes un patriotisma stiprināšana” ietvaros. Mums visiem būs vēl kopīga tikšanās radošajās darbnīcās. Sirsnīgs paldies Arkādijam Petaško, Aivaram Andžānam- mēs ciemojāmies arī PIKC Rīgas Valsts tehnikuma teritoriālajā struktūrvienībā- kokapstrādes nodaļā (Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē), Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam par viesmīlību, Eduardam Danovskim par atsaucību, Krāslavas katoļu baznīcas un Indricas katoļu draudzēm, Olgai Jokstei (aušanas darbnīca „Indra”), saimniecību „Cīruļi”, „Kurmīši”, zirgu sētas „Klajumi” saimniekiem, SIA „Krāslava D” un viesnīcai „Piedruja” par garšīgajām pusdienām, Jānim Glaudānam par drošu un ērtu vizināšanu, Kaplavas RKP kolektīvam par interesanto piedzīvojumu.