Daudzi zinātnieki invazīvās sugas uzskata par būtisku globālo izmaiņu komponentu, kas apdraud bioloģisko daudzveidību, tādejādi veicinot biotas homogenizāciju, radot kaitējumu kā ekosistēmām, to struktūrai un funkcijām kopumā, tā arī atsevišķām vietējām augu un dzīvnieku sugām, piemēram, veicinot sugu ar šauru ekoloģisko amplitūdu izzušanu. Invazīvo svešzemju augu sugu izplatība bieži tiek uzskatīta par vienu no vides degradācijas pazīmēm. Aktuālajā dabas parka “Daugavas loki” dabas aizsardzības plāna (2010. - 2022. gadam) redakcijā minētas tikai trīs invazīvās augus sugas - ošlapu kļava (Acer negundo L.), Kanādas zelstlotiņa (Solidago canadensis L.) un Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden). Turklāt, nosauktajām augu sugām nav sniegts detalizēts to izplatības raksturojums, lai varētu optimāli plānot un paredzēt šo sugu ietekmi uz dabas parka unikālajām bioloģiskajām vērtībām. Ņemot vērā Daugavpils Universitātē 2014.gadā veiktos pētījumus invazīvo augu sugu jomā, var secināt, ka dabas parka teritorijā ir vismaz 12 invazīvās svešzemju augu sugas. ‘Pētījumu programma Latvijā bīstamāko invazīvo augu sugu kartēšanai dabas parkā “Daugavas loki”” tika īstenota laika posmā no 21.07.2016.- 30.09.2016., jo minētajā laika periodā pētītās invazīvās augu sugas ir visvieglāk atpazīt lauka apstākļos (t.i., tām ir ziedi un/vai augļi). Pētījumā tika izmantota DU Dzīvības zinātņu institūta līgumā (līguma Nr.7.7/103/2105-P „Invazīvo svešzemju sugu monitoringa programmas izstrāde”) ar Dabas aizsardzības pārvaldi pielietotā metodika. Saskaņā ar minēto metodiku, dabas parkā “Daugavas loki” tika atlasīti un lauka pētījumos apsekoti 100 kvadrāti (500x500 m katrs). Teritorijas apsekošanas laikā tika pētītas piecpadsmit (skat.1.tab) Latvijā bīstamākās invazīvās augu sugas (saskaņā ar „Invazīvo svešzemju sugu monitoringa programmas izstrāde”). Taču lauka pētījumu laikā tika fiksētas arī citas svešzemju invazīvās augu sugas. Pētījuma realizācijai dabas parkā „Daugavas loki” tika izmantoti divi GPS (Globālās pozicionēšanas sistēma) uztvērēji, ar kuru palīdzību tika atzīmētas sugu atradnes. Iegūtā informācija par sugu atradnēm tika ievadīta GIS (ģeogrāfisko informāciju sistēma) programmatūrā. Tālākā apstrāde notika ArcGIS programmā DU Ģeomātikas laboratorijā. Karšu izveidošanai tika izmantota ArcGIS programmas pielikums ArcMap. Katrai invazīvai augu sugai tika izveidota izplatības karte (skat. pielikumā). Kopumā tika konstatētas 32 invazīvās svešzemju augu sugas un tās fiksētas 1222 atradnēs. 1.tabula. Pētījumu programmas Latvijā bīstamāko invazīvo augu sugu kartēšanai dabas parkā “Daugavas loki” laikā konstatētās svešzemju invazīvās augu sugas Nr. p.k. Auga sugas latīniskais nosaukums Auga sugas latviskais nosaukums Atradņu skaits Invazīvā augu suga (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.468..., 2008) 1. Heracleum sosnowskyi Manden. Sosnovska latvānis 15 Prioritāri monitorējamās augu sugas (saskaņā ar līguma Nr. 7.7/103/2105-P „Invazīvo svešzemju sugu monitoringa programmas izstrāde” datiem) 2. Acer negundo L. Ošlapu kļava 296 3. Amelanchier spicata (Lam.) K. Koch Vārpainā korinte 55 4. Aster x salignus Willd. Vītolu miķelīte 5 5. Cotoneaster lucidus Schltdl. Spožā klintene 3 6. Echinocystis lobata (Michx.) Torr. Et A. Gray Adatainais dzeloņgurķis 31 7. Impatiens glandulifera Royle. Puķu sprigane 26 8. Impatiens parviflora DC. Sīkziedu sprigane 79 9. Lupinus polyphyllus Lindl. Daudzlapu lupīna 53 10. Reynoutria japonica Houtt. Japānas dižsūrene 1 11. Reynoutria sachalinensis (F. Schmidt) Nakai Sahalīnas dižsūrene 4 12. Rosa rugosa Thunb. Krokainā roze 2 13. Sambucus racemosa L. Sarkanais plūškoks 186 14. Solidago canadensis L. s.l. Kanādas zeltslotiņa 74 15. Solidago gigantea Ait. Milzu zeltslotiņa 0 16. Sorbaria sorbifolia (L.) A. Braun Pīlādžlapu sorbārija 3 Citas konstatētās invazīvās/potenciāli invazīvās augu sugas 17. Aronia prunifolia (Marshall) Rehder. Plūmjlapu aronija 4 18. Bunias orientalis L. Austrumu dižpērkone 17 19. Caragana arborescens Lam. Kokveida karagāna 17 20. Caragana frutex (L.)C. Koch Krūmveida karagāna 1 21. Helianthus tuberosus L. Bumbuļu topinambūrs 12 22. Hippophae rhamnoides L. Pabērzu smiltsērkšķis 1 23. Malus domestica Borkh. Mājas ābele 84 24. Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch. Pieclapiņu mežvīns 8 25. Petasites hybridus L. Bastarda tūsklape 6 26. Populus alba L. Baltā apse 7 27. Populus balsamifera L. Balzama papele 5 28. Rumex confertus Willd. Blīvā skābene 167 29. Sambucus nigra L. Melnais plūškoks 19 30. Spiraea chamaedrifolia L. Goblapu spireja 1 31. Spiraea x billardii Herincq Bilarda spireja 3 32. Symphoricarpos albus (L.) S.F. Blake Strauta sniegoga 1 33. Syringa vulgaris L. Parastais ceriņš 36 Uz pētījuma laiku, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.468..., 2008, Latvijā bija tikai viena invazīva augu suga, t.i., Heracleum sosnowskyi. Pēc aktuālā dabas parka “Daugavas loki” dabas aizsardzības plāna (2010. - 2022. gadam) datiem, Sosnovska latvānis dabas parka teritorijā tikpat kā nav konstatēts, tomēr pētījumu laikā šī suga tika konstatēta 15 atradnēs, kas apliecina šādas izpētes nepieciešamību. No Latvijā bīstamākajām invazīvazīvajām augu sugām vislielākais atradņu skaits tika konstatēts divām - Acer negundo L. (296 atradnes) un Sambucus racemosa L. (186 atradnes), savukārt pētītajos kvadrātos netika konstatēta S. gigantea Ait.. Tas būtu skaidrojams ar faktu, ka līdzšinējos pētījumos Latvijā šī suga ir konstatēta reti un tikai Pierīgā. A.negundo izplatība tika novērota ļoti dažādos biotopos- jauktu koku mežos, skujkoku mežos, melnalkšņu audzēs, karjeros, nezālienēs, zem elektrības līnijām u.tt., taču vairāk dominēja Daugavas krastos un ceļmalās, kā arī aizaugošu pļavu teritorijās, kas pētītajās teritorijās tika konstatētas diezgan bieži. Tas sakrīt arī ar citu zinātnieku agrāk veiktajiem pētījumiem, kas apstiprina vēja un ūdensteču, šajā gadījumā- Daugavas nozīmīgo lomu šīs sugas sēklu pārnesē. Jāatzīmē, ka Daugavas krastos A.negundo veidoja plašas, bet ne monodominantas audzes. Tāpat arī S.racemosa izplatība saistāma ar ļoti dažādiem biotopiem, kas apstiprina sugas ekoloģisko plastiskumu un spēju pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. S.racemosa tika konstatēta pļavās, pie pamestām ēkām, zem elektrības līnijām, izcirtumos u.c., taču izteikti vairāk šī suga tika konstatēta skujkoku mežos un gar ceļmalām. Atšķirībā no A.negundo, S.racemosa lielākoties aug pa vienam īpatnim, tāpēc šīs sugas ierobežošana būtu vienkāršāka, nekā tam sugām, kas vairojas arī ar sakņu atvasēm un veido audzes. Sešas no bīstamākajām invazīvajām sugām pētāmajā teritorija konstatētas mazāk nekā desmit atradnēs, piem, vītolu miķelīte (5 atradnes), Sahalīnas dižsūrene (4 atradnes), spožā klintene (3 atradnes), pīlādžlapu sorbārija (3 atradnes), krokainā roze (2 atradnes) un Japānas dižsūrene (1 atradne), tātad, šis būtu īstais gadījums un laiks sugas apkarošanai brīdī, kad tā konkrētajā teritorijā konstatēta tikai savas iespējamās izplatības sākumā. Turklāt, saskaņā ar DAISIE (Delivering Alien Invasive Species Inventories for Europe) datu bāzi, pēdējās divas sugas, t.i., Rosa rugosa Thunb. un Reynoutria japonica Houtt. ir iekļautas pasaules 100 bīstamāko invazīvo organismu sarakstā. Analizējot citas konstatētās invazīvās augu sugas, visbiežāk tika konstatēta Rumex confertus Willd. (167 atradnes). Šī suga bieži sastopama visā Latvijā. Pētāmajā teritorijā R.confertus izplatība minimāli saistāma ar mežu teritorijām, šī suga labprātāk aug vietās, kas ir atvērtas un saulainas, nereti veidojot skrajas audzes. To pierāda arī fakts, ka 44% atradņu fiksētas gar ceļmalām. Neskatoties uz prasībām pēc gaismas, R.confertus ir pielāgojusies augšanai ļoti dažāda mitruma apstākļos- gan sausās pļavās, gan dīķu un upju krastos. Realizējot plānoto pētījumu programmu, ir iegūti dati, kas var palīdzēt cīnīties ar invazīvajām augu sugām to ienākšanas sākuma stadijā, nevis tad, kad tās jau plaši naturalizējušās. Tāpat jāatzīmē, ka šajā pētījumā tika iesaistītas arī divas Daugavpils Universitātes maģistra studiju programmas “Vides plānošana” maģistrantes, tādā veidā sekmējot viņu zinātnisko un profesionālo izaugsmi. Iegūtie dati tiks izmantoti maģistranšu maģistra darbos. Zinātniskais pētījums tika veikts ar biedrības  "Daugavas Savienība" un starptautiskās organizācijas "Globālās ūdens partnerattiecības  Centrālajā un Austrumeiropā" līdzfinansējumu  457 eiro apmērā.