Aizsargājamais ainavu apvidus „Augšdaugava” un tajā ietilpstošais dabas parks „Daugavas loki” ir viena no Latvijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Krāslava ir viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām Latgales dienvidaustrumos, kas atrodas Daugavas abos krastos, vietā, kur Dvina pārtop Daugavā. Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā. Iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses, ciemiņus sagaida Adamovas pilskalns - tas atradās Daugavas senlejas malā starp divām dziļām gravām. Kalna augstums sasniedza 40 m. Krāslavas pilskalns, tāpat kā citi Daugavas pilskalni, bija apdzīvots ilgu laiku. Šajā vietā arī meklējami Krāslavas pirmsākumi. Vikingu sāgās Krāslava ir dēvēta par "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt", jo garām pa Daugavu veda tirdzniecības slavenais ceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Daugavas krastā, pie Skerškāniem un Adamovas ir atrastas Akmens laikmeta liecības. Pirmie rakstītie avoti par pilsētu attiecināmi uz 16.gadsimtu. 1960.gadu beigās, arheoloģiski nepētīts, pilskalns tika nolīdzināts un iznīcināts, tam pāri ierīkojot jauno Rīgas – Krāslavas šosejas trasi. Pašlaik pilskalnā skatu laukums ir iemīļota krāslaviešu un viesu pastaigu un atpūtas vieta. Kā radies nosaukums “Krāslava”? Tam ir vairāki izskaidrojumi. Pats izplatītākais ir tas, ka nosaukums radies no latgaliešu vārda “krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kuri pēc formas atgādina krēslu. Lai popularizētu Daugavas upes ieleju, vides sakārtošanu, sekmējot tūrisma attīstību un vietējo iedzīvotāju izglītošanu par vides vērtībām un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu, sakopšanu un saglabāšanu aizsargājamajās dabas teritorijās, Krāslavas pilskalnā tika uzstādīts jauns dabas objekts, mazā koka arhitektūras formā „Krāslavas krēsls”, kurš ar savu stāstu vēstī Krāslavas pilsētas nosaukuma rašanos. Nosaukt precīzu Krāslavas dibināšanas gadu nav iespējams. Skaidri zināms, ka tā veidojās neolīta laikmeta apmetnes vietā (IV – II gadu tūkstotī pirms Kristus) pie Adamovas, vienu kilo¬metru tuvās apdzīvotas vietas lejpus tagadējās Krāslavas. Kā radās nosaukums- Krāslava? Tam ir vairāki izskaidrojumi. Pats izplatītākais- nosaukums Krāslava radies no latgaliešu vārda “krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kuri pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem par to, ka agrāk, kad Daugava vēl bija ku¬ģojošā tirdzniecības artērija. Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda “krāsla” – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļā¬va tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Cits Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau IX – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Krāslavas sauca “krasnaja luka” vai “krasnaja lava”, t.i. “krasnaja” – skaists, “lava” – lāva, krēsls, dotajā gadījumā – skaista vieta. Vēl vienā ziņā Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc esošiem nostāstiem X gadsimtā Krāslava piederēja Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecēja Kijevas kņazs Vladimirs, 988.gadā pieņemdams kristietību Krievijā. Par Rognedas dzīves vietu Krāslavā tiek no¬rādīts Teātra kalna, kurš savu nosaukumu ieguva daudz vēlāk. Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas (Gorislava – Krāslava) vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās izskaidrojums. Tāpēc katrs no mums sev par pareizāko un tuvāko var uzskatīt jebkuru no iepriekš minētajiem. Projektu realizēja biedrība “Kruoslovys amatnīku boliste”, sadarbībā ar SIA “TIVA”, Krāslavas novada TIC, Krāslavas novada domes un biedrības “Daugavas Savienība” atbalstu.