Abiotisko vides faktoru, konkrētāk ģeoloģiskās uzbūves un reljefa elementu daudzveidība, jeb saīsināti ģeodaudzveidība (angl. geodiversity) mūsdienās tiek uzskatīta par jaunu paradigmu un būtisku pētījumu virzienu Zemes zinātnēs un dabas aizsardzībā. Pasaulē pēdējās desmitgadēs ir veikts ievērojams skaits pētījumu, kuru mērķis ir noskaidrot konkrētu teritoriju ģeodaudzveidību, tomēr Latvijā attiecīgi pētījumi un ģeodaudzveidības indeksa noteikšana kādās teritorijās līdz šim praktiski nav veikta. Jautājumi saistībā ar ģeodaudzveidības novērtēšanu un tās saglabāšanu līdz šim nav pietiekami integrēti dabas aizsardzības politikā, ne valsts, ne pašvaldību līmenī. Tā rezultātā, daudzi potenciālie ģeosaglabāšanas nozīmes objekti nav identificēti un netiek aizsargāti, neskatoties uz to zinātnisko vai ainavisko nozīmi vai pat unikalitāti. Šī problēma var tikt attiecināta arī uz aizsargājamo ainavu apvidu Augšdaugava, kuram patlaban tiek izstrādāts arī dabas aizsardzības plāns. Ģeodaudzveidība, kas ir ģeoloģisko veidojumu (ieži, minerāli, fosilijas, reljefa formas un procesi), augsnes un hidroloģisko veidojumu daudzveidība konkrētas teritorijas laukuma vienībā, tiek izteikta kā kvantitatīvs raksturlielums – ģeodaudzveidības indekss. Mūsdienās ģeodaudzveidības indeksa novērtējumu un atbilstošā kartogrāfiskā materiāla sastādīšanu veic ĢIS vidē ar rīkiem. Tāpēc, realizējot zinātnisko pētījumu projektu „Ģeodaudzveidības novērtējums aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava”, 2021. gada pavasara, vasaras un rudens sezonās ir organizētas septiņas lauka pētījumu ekspedīcijas Augšdaugavas ģeodaudzveidības elementu apsekošanai un to koordinātu precīzai fiksēšanai. Balstoties uz lauka pētījumos iegūtiem datiem, ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu telpiskās analīzes rīkiem ir veikta daudzfaktoru analīze un noskaidrots ģeodaudzveidības ģeogrāfiskais izvietojums, kas raksturots GI (ģeodaudzveidības indeksa) skaitliskās vērtībās. Tas ļāva iegūt jaunus, teritorijas plānošanā un dabas aizsardzībā pielietojumus datus, kā arī sagatavot atbilstošo kartogrāfisko materiālu. Zinātnisko pētījumu projekts realizēts, pateicoties biedrības „Daugavas Savienība” un Daugavpils Universitātes atbalstam.