Mēs redzam Daugavas ielejā notiekošo kopsakarībās. Mums nebija, nav un nebūs vienalga, kad ģimenēm jādodas prom no dzimtās vietas pie Daugavas nabadzības dēļ, kad daudzviet jābrauc pa izdangātu un dubļainu ceļu, kad tiek izpostīti upes krasti, kad grasās iztaisnot Daugavas lokus, kad zivis no jūras netiek nārstot tālāk par spēkstacijas dambi pie Doles salas, kad kavējas Daugavas upes baseina apsaimniekošanas plāna īstenošana. Un vēl ne reizi vien. Mēs nepadodamies, cīnāmies, atbalstām ar naudu un padomu, mudinām. Mēs priecājamies, kad mums izdodas palīdzēt attīstīt tūrismu Daugavas ielejā, kad sākumā neliels projekts izaug par skaistu skolu Jersikā, kad kurpniekiem notiek amata svētki Aizkraukle, kad izdod grāmatu par Tomes novadu, kad Skrīveru pļavās ērtāk sāk justies lielais susurs, kad Krāslavas, Daugavpils un Rīgas bērni uzvar Daugavas fotokonkursā, kad tiek labiekārtota bērnu nama "Līkumi" teritorija, kad Daugmales pilskalns var stāvēt droši, jo brūkošais upes krasts ir nostriprināts. Un daudzkārt citreiz. No "Daugavas Savienības" tas prasa pacietīgu un pastāvīgu darbu. Un mēs to darām no 1995. gada.